Ilgtspēja arvien biežāk parādās ne tikai sarunās par pārtiku, transportu vai enerģijas patēriņu, bet arī finanšu nozarē. Finanšu pakalpojumu piedāvājumos sastopami tādi jēdzieni kā “zaļais kredīts”, “zaļais finansējums” vai “energoefektivitātes aizdevums”. No pirmā acu uzmetiena viss šķiet vienkārši - ja finansējums ir “zaļš”, tam vajadzētu būt videi draudzīgākam.
Tomēr finanšu pratības kontekstā ir svarīgi skatīties tālāk par produkta nosaukumu. Vārds “zaļš” pats par sevi vēl nenozīmē, ka konkrētais finanšu produkts ir izdevīgs, piemērots tavai situācijai vai ka finansētais pirkums vienmēr ir ilgtspējīgākā iespējamā izvēle.
Tāpēc, vērtējot šādu piedāvājumu, jāuzdod divi atsevišķi jautājumi:
Vai finansētais pirkums ir ilgtspējīgs un vai pati aizņemšanās ir finansiāli ilgtspējīga?
Kas īsti ir “zaļais kredīts”?
Ar “zaļo kredītu” parasti saprot finansējumu, kas paredzēts konkrētam ar energoefektivitāti vai ietekmes uz vidi samazināšanu saistītam mērķim. Piemēram, tas var būt paredzēts:
- mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai;
- saules paneļu vai citu atjaunīgās enerģijas risinājumu uzstādīšanai;
- apkures sistēmas nomaiņai;
- elektroauto vai cita transportlīdzekļa ar zemākiem izmešiem iegādei;
- logu, durvju vai siltumizolācijas nomaiņai;
- energoefektīvu iekārtu iegādei.
Atsevišķos gadījumos šādiem finanšu produktiem var būt īpaši nosacījumi, piemēram, atšķirīga procentu likme vai prasības attiecībā uz finansējuma izmantošanu. Tomēr piedāvājumi varbūtiski atšķirties.
Tieši tāpēc “zaļš” nav sinonīms vārdam “izdevīgs”.
Zaļš mērķis vēl nenozīmē gudru finanšu lēmumu
Iedomāsimies, ka mājsaimniecība apsver saules paneļu uzstādīšanu, lai ilgtermiņā samazinātu elektrības izmaksas. No vides un energoefektivitātes viedokļa šādam risinājumam var būt pamatojums. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka jebkurš aizdevums paneļu iegādei būs labs finanšu lēmums.
Pirms aizņemšanās būtu jāvērtē ne tikai paredzamais ietaupījums, bet arī pirkuma un finansējuma kopējās izmaksas.
Vienkāršoti var salīdzināt:
Pirkuma cenu + finansējuma izmaksas + uzturēšanas izmaksas ar paredzamo ietaupījumu produkta lietošanas laikā.
Jāņem vērā arī tas, ka prognozes nav garantija. Enerģijas cenas var mainīties, iekārtām var būt nepieciešama apkope vai remonts, savukārt tehnoloģijas ar laiku noveco.
Tādēļ lēmumam nevajadzētu balstīties tikai uz pieņēmumu, ka “zaļš” pirkums nākotnē noteikti atmaksāsies.
Kā saprast, cik aizdevums patiesībā izmaksās?
Viens no biežākajiem finanšu pratības klupšanas akmeņiem ir koncentrēšanās tikai uz procentu likmi vai ikmēneša maksājumu.
Neliels mēneša maksājums sākotnēji var šķist pievilcīgs, taču garāks atmaksas termiņš var palielināt summu, kas par aizņēmumu tiek samaksāta kopumā.
Tāpēc, salīdzinot finansējuma piedāvājumus, svarīgi pievērst uzmanību gada procentu likmei (GPL), kopējai atmaksājamajai summai, līguma termiņam, komisijas maksām un citiem nosacījumiem.
Noderīgs jautājums sev ir:
Cik eiro šis pirkums man būs izmaksājis brīdī, kad būšu pilnībā norēķinājies?
Šāds skatījums palīdz salīdzināt nevis reklāmas vēstījumu vai vienu atsevišķu izmaksu pozīciju, bet reālo finansiālo slogu.
Vai videi draudzīgāks pirkums vienmēr ir ilgtspējīgāks?
Ilgtspēja ir saistīta ne tikai ar to, ko pērkam, bet arī ar to, vai mums vispār nepieciešams jauns pirkums.
Piemēram, ja cilvēkam jau ir ekonomisks un tehniski labā stāvoklī esošs automobilis, tā tūlītēja nomaiņa pret jaunu elektroauto nav vienīgais iespējamais ilgtspējīgais risinājums. Arī jaunas automašīnas ražošana patērē resursus un enerģiju.
Līdzīgi ir ar sadzīves tehniku. Ja esošā ierīce darbojas labi, jaunas un energoefektīvākas ierīces iegāde ne vienmēr nozīmē, ka vecā nekavējoties jāaizstāj.
Dažkārt ilgtspējīgākā un vienlaikus finansiāli saprātīgākā izvēle var būt salabot, turpināt izmantot, iegādāties lietotu vai atlikt pirkumu.
Šīs alternatīvas ir vērts izvērtēt vēl pirms tiek apsvērta aizņemšanās.
Kā atpazīt “zaļo” mārketingu?
Pieaugot interesei par ilgtspēju, arvien vairāk produktu tiek pozicionēti kā videi draudzīgi. Tāpēc patērētājam svarīga ir spēja atšķirt konkrētus ieguvumus no vispārīgiem mārketinga apgalvojumiem.
Ja finanšu produkts tiek saukts par “zaļu”, ir vērts noskaidrot:
- kādiem konkrētiem pirkumiem finansējums paredzēts;
- pēc kādiem kritērijiem tie tiek uzskatīti par videi draudzīgākiem;
- vai nepieciešams pierādīt finansējuma izlietojumu;
- ar ko produkts atšķiras no līdzīga finansējuma bez apzīmējuma “zaļš”;
- vai atšķiras procentu likme, komisijas maksas un kopējās izmaksas.
Jo konkrētāks ir skaidrojums, jo vieglāk pašam izvērtēt piedāvājuma būtību.
Savukārt tādi apgalvojumi kā “draudzīgs planētai”, “zaļāka nākotne” vai “ilgtspējīga izvēle” bez papildu informācijas nav pietiekams pamats finanšu lēmuma pieņemšanai.
Finansiālā ilgtspēja sākas pirms aizņemšanās
Ilgtspējīga aizņemšanās nenozīmē tikai finansējuma izmantošanu videi draudzīgam mērķim. Tikpat svarīgi ir izvērtēt, vai kredīts ir samērojams ar personīgajām finansēm ilgākā laika periodā.
Pirms jebkādu kredītsaistību uzņemšanās sev ir vērts uzdot vairākus jautājumus.
- Vai šo pirkumu varu atlikt?
Ja nepieciešamo summu iespējams sakrāt, aizņemšanās var nebūt nepieciešama.
- Vai man ir finanšu drošības spilvens?
Ja pēc ikmēneša maksājumiem neatliek līdzekļu neparedzētiem izdevumiem, jaunas saistības var palielināt finansiālo ievainojamību.
- Vai maksājumu varēšu atļauties arī tad, ja situācija mainīsies?
Budžets jāvērtē ne tikai pēc šodienas ienākumiem un izdevumiem. Jāņem vērā arī iespējamais cenu kāpums, ienākumu samazinājums vai neplānoti tēriņi.
- Vai esmu izpētījis alternatīvas?
Uzkrājums, remonts, lietotas preces iegāde vai pieejamās atbalsta programmas atsevišķās situācijās var būt piemērotāks risinājums nekā aizņemšanās.
Atmaksāšanās periods - vienkāršs, bet noderīgs aprēķins
Īpaši energoefektivitātes projektos noderīgs jēdziens ir atmaksāšanās periods.
Pieņemsim, ka mājokļa uzlabojums izmaksā 5 000 eiro un ļauj samazināt enerģijas izmaksas vidēji par 500 eiro gadā. Ļoti vienkāršotā aprēķinā ieguldījuma atmaksāšanās periods būtu:
5 000 ÷ 500 = 10 gadi.
Taču, ja pirkums tiek finansēts ar aizdevumu, aprēķinā jāiekļauj arī kredīta izmaksas. Ja kopējā atmaksājamā summa ir lielāka par sākotnējo pirkuma cenu, arī faktiskais atmaksāšanās periods kļūst garāks.
Reālajā dzīvē aprēķinu ietekmē enerģijas cenas, patēriņš, iekārtu kalpošanas laiks un uzturēšanas izmaksas. Tomēr pat aptuvens aprēķins ļauj uz pirkumu paskatīties racionālāk.
Dažkārt ilgtspējīgāk ir vispirms uzkrāt
Ja pirkums nav steidzams, vērts apsvērt iespēju tam veidot atsevišķu uzkrājumu. Pat ja visu nepieciešamo summu sakrāt nav iespējams, lielāks paša finansējums samazina nepieciešamību aizņemties un līdz ar to arī iespējamās kredīta izmaksas.
Turklāt nogaidīšana dod laiku salīdzināt cenas, izpētīt tehnoloģiju, pārbaudīt iespējamos atbalsta mehānismus un saprast, vai konkrētais pirkums patiešām ir nepieciešams.
No finanšu pratības viedokļa svarīgs princips ir vienkāršs: pirms meklēt piemērotāko kredītu, vispirms jāizvērtē, vai kredīts vispār ir nepieciešams.
Tātad - vai “zaļais kredīts” tiešām ir zaļš?
Vienas universālas atbildes nav. “Zaļais kredīts” var būt paredzēts videi draudzīgākiem vai energoefektīvākiem risinājumiem, taču pats nosaukums vēl nepadara aizņemšanos ilgtspējīgu.
Patiesībā vienlaikus jāvērtē divas lietas.
Pirmā ir vides ilgtspēja - vai finansētais pirkums patiešām palīdz samazināt enerģijas patēriņu, emisijas vai resursu izmantošanu.
Otrā ir personīgo finanšu ilgtspēja - vai cilvēks var atļauties konkrētās saistības, nezaudējot spēju segt ikdienas izdevumus, veidot uzkrājumus un tikt galā ar neparedzētām situācijām.
Pat videi draudzīgs pirkums varkļūt par finansiāli nepārdomātu lēmumu, ja tā dēļ tiek uzņemtas nesamērīgas saistības.
Tāpēc, ieraugot vārdu “zaļš”, nevajadzētu pārtraukt rēķināt. Vērts saprast, ko tieši iegādājies, kādu reālu ieguvumu tas sniegs, cik tas izmaksās kopumā un kādas ir alternatīvas.
Patiesi ilgtspējīgs finanšu lēmums nav tas, kuram ir zaļākais nosaukums. Tas ir lēmums, kas ir pārdomāts gan no vides, gan personīgo finanšu perspektīvas.
