4/19/2022

Kā pasargāt sevi, veicot pirkumus tiešsaistē?

Kā pasargāt sevi, veicot pirkumus tiešsaistē?

Iemesli par labu pirkumu veikšanai tiešsaistē mūsdienās ir neskaitāmi. Pirmkārt, preču izvēle internetā ir prātam neaptverama. Ar vienu klikšķi tu vari apmeklēt visus savus mīļākos veikalus, pat tos, kuri nav pārstāvēti Latvijā. Otrkārt, iepirkšanās ir ātra un ērta ar piegādi līdz mājas durvīm. Pat atgriešanas process ir pircējam draudzīgs un viegls. Iepirkšanās patērētājiem vēl nekad nav bijusi tik vienkārša. COVID-19 pandēmijas periodā e-komercija piedzīvoja strauju uzplaukumu, liekot ražotājiem un pārdevējiem pārorientēt savu pakalpojumu un preču tirdzniecību uz interneta plašumiem, kļūstot pieejamākiem saviem patērētājiem, kā arī ļaujot turpināt biznesu epidemioloģiski drošā veidā. Tagad, kad pandēmija pierimst, daži lēnām atgriežas savās ikdienas pastaigās pa veikalu telpām, bet ir arī citi, e-šopinga piekritēji, kuri izbaudīja visus tiešsaistes iepirkšanās priekus un ir te uz palikšanu. Taču, iepērkoties tiešsaistē, ir jāievēro daži nerakstītie likumi, kas palīdzēs tev pasargāt sevi, savu naudu un personīgus datus no negodīgas komercprakses vai citu krāpnieciskiem nolūkiem.

1. Izvēlies uzticamu vietni

Meklēšanas rezultāti var novest tevi uz viltotām web lapām, kuras ir radītas, lai maldinātu neuzmanīgu pircēju. Jo īpaši tas ir raksturīgs meklēšanas rezultātiem, kuri izvietojas meklētāja tālākajās lapās. Ja tu labi pazīsti vietni, pastāv mazāka varbūtība, ka tu tiksi apmuļķots. Mūsdienās gandrīz katram lielam vai vidējam mazumtirgotājam ir savs tiešsaistes veikals, kas ir veidots atbilstošā stilistikā, izmantojot zīmola vienotas krāsas un fontus. Ja apmeklē lapu pirmo reizi, pievērs uzmanību zīmolu un preču nosaukumu pareizrakstībai, pārbaudi izplatītāja rekvizītus, kas norāda uz tā izcelsmes valsti, kā arī sargies no vietnēm, kurās tiek izmantots neierasts domēns (piemēram, .net, nevis .com). Šīs detaļas ļaus tev atšķirt viltotu lapu no īstās, kaut arī vizuāli tās varētu izskatīties pilnīgi identiski. 

2. Meklē slēdzeni

Nekad neko neiegādājies tiešsaistē, izmantojot savu kredītkarti no vietnes, kurā nav instalēta SSL (secure sockets layer) šifrēšana. Uz to, ka vietnei ir SSL protokols, norāda tās links (URL), kas sākas ar HTTPS, nevis tikai HTTP. Kā arī uz to norādīs bloķētas slēdzenes ikona, kas parasti parādās pa kreisi no URL adreses joslā vai statusa joslā zemāk, tas ir atkarīgs no pārlūkprogrammas. HTTPS tagad ir standarts pat vietnēm, kas nav saistītas ar tiešsaistes tirdzniecību, jo visas lapas bez papildu S Google atzīmē kā “nedrošas”.

3. Sargā savus personas datus

Nevienam e-veikalam nav nepieciešams tavs personas kods vai dzimšanas datums, lai veiktu uzņēmējdarbību. Tomēr, ja papildus kredītkartes datiem, kuri parasti tiek pieprasīti, veicot pirkumus internetā, krāpnieki saņems vēl tavus personas datus, viņi var nodarīt lielu kaitējumu. Jo vairāk krāpnieki zina, jo vieglāk ir nozagt tavu identitāti. Ļoti piesardzīgi dalies ar saviem personīgajiem un finanšu datiem. Ja ir iespējams, ievadi interneta vietņu reģistrācijas veidlapās pēc iespējas mazāk savu personas datu. Atceries, ka lielākās un populārākās interneta lapas krāpniekiem ir kārdinošs laupījums un viņi mēģina tās uzlauzt.

4. Veido stipras paroles

Kā liecina CERT.LV veiktā iedzīvotāju aptauja 2021. gada nogalē, 71% aptaujāto iedzīvotāju maldīgi uzskata, ka nav pakļauti kiberuzbrukuma riskam. Arī Valsts policijas kopš 2017.gada apkopotā statistika par iedzīvotāju zaudējumiem dažādās starptautiskās krāpniecību shēmās interneta vidē liecina, ka vismaz 1500 cietušajiem izkrāpti kopsummā vairāk nekā 14,5 miljoni eiro. Un tie ir tikai zināmie gadījumi, realitātē cipari varētu būt vēl lielāki, jo ne visi cietušie ziņo tiesībsargājošām iestādēm. 

Neskatoties uz to, ka 28% no aptaujātajiem atzina, ka vismaz 1 reizi bija cietuši kiberincidentā, 54% respondenti joprojām izvēlas nepietiekami drošas paroles saviem profiliem interneta vietnēs, vai arī izmanto vienu paroli daudzām lapām, kuru piedevām regulāri neatjauno. Turklāt 65% atsakās izmantot divu faktoru autentifikāciju, ja tiek piedāvāta tāda iespēja. 

Šobrīd eksistē daudz tā saucamo “paroļu pārvaldnieku” (LastPass, DashLane, Keeper) - programmatūru, kuras dažu sekunžu laikā ģenerē sarežģītu burtu, ciparu un speciālo rakstzīmju kombinācijas, saglabā šīs stiprās paroles un atceras tās, ātri piemeklējot atbilstošu paroli katru reizi, kad tu atver kādu no saviem interneta vietņu profiliem. Daudzās viedierīcēs tādas programmas jau ir iebūvētas sistēmā un tiek izmantotas automātiski.

Taču diemžēl mūsdienās izmantot TIKAI paroles vairs nav tik efektīvi. Attiecīgi, kad vien iespējams, lietotājiem vajadzētu aizsargāt sevi ar ko spēcīgāku nekā tikai paroli. Tādam nolūkam ir radīta divfaktoru autentifikācija, kas lietotāja identitātes pierādīšanai izmanto nevis vienu, bet divas dažādas autentifikācijas metodes - vispirms to, ko tu zini (lietotājvārdu un paroli), un papildus tam kaut ko unikālu, kas tev ir (telefona vai koda kalkulatora ģenerēts kods) vai tavus biometriskos datus (pirkstu nospiedums).

Tātad, ja vēlies pasargāt savus datus interneta vidē, izmanto grūti uzlaužamas paroles, lieto atšķirīgu paroli katram kontam, glabā tās drošā paroļu pārvaldniekā,  regulāri maini paroles un iespēju robežās izmanto divu faktoru autentifikāciju. Tas nodrošinās daudz efektīvāku aizsardzību pret nesankcionētu piekļuvi tavam tiešsaistes kontam.

5. Izmanto atsevišķu karti tiešsaistes pirkumiem

CERT.LV pētījuma dati liecina, ka tikai 15% aptaujāto pirkumiem internetā izmanto atsevišķu norēķinu karti. Ja tava debetkarte, kurā tiek ieskaitīti visi tavi ikmēneša ienākumi, ir kompromitēta, krāpnieki iegūst tiešo piekļuvi visiem taviem bankas līdzekļiem, tostarp arī krājkontiem, kuriem šī karte ir piesaistīta. Tāpēc ir svarīgi pirkumiem tiešsaistē izveidot atsevišķu karti ar ļoti ierobežotu limitu, vai ieskaitīt tajā tikai tik daudz līdzekļu, cik prasa konkrētais online pirkums. Tā, sliktākajā gadījumā, tu zaudēsi tikai šo nelielo naudas summu un neļausi krāpniekiem atņem visu, ko, smagi strādājot, esi nopelnījis un sakrājis.

6. Neiepērcies tiešsaistē publiskajās vietās

Cik bieži tu izmanto klēpjdatoru, planšeti vai telefonu, lai veiktu pirkumus tiešsaistē, kamēr atrodies ārpus mājas? Viena lieta ir nopīkstināt debetkarti pie kases veikalā, bet pavisam cita lieta ir ievadīt  e-veikala veidlapā savas kartes numuru, derīguma termiņu un trīsciparu kodu, sēžot kafejnīcā. Tādējādi  sniedzot “nejaušam vērotājam”, kas sēž tev aiz muguras, pietiekami daudz laika, lai piefiksētu šos datus un izmantotu savos krāpnieciskajos nolūkos. Ja online pirkums ir jāveic steidzami un nav citu variantu, kā tikai izdarīt to publiskā vietā, pārliecinies, ka tev tuvumā neatrodas svešinieki. Izmanto pārbaudītas vietnes, kuras atceras tevi un tavas kartes datus, lai šī sensitīvā informācija nebūtu jāievada manuāli. Bet vislabāk, centies darīt to mājās.