Dzīvē neparedzēti izdevumi ir neizbēgami. Salūzis automobilis, steidzams zobārsta apmeklējums, sadzīves tehnikas remonts vai negaidīti mājokļa bojājumi var radīt ievērojamu slodzi ģimenes budžetam. Lai šādas situācijas nekļūtu par finanšu krīzi, svarīgākais ir sagatavoties tām jau iepriekš.
Finanšu drošība nenozīmē lielus ienākumus - tā sākas ar pārdomātiem ieradumiem un spēju plānot.
Kas ir neparedzētie izdevumi?
Neparedzēti izdevumi ir maksājumi, kurus nevar precīzi ieplānot, taču pastāv liela iespēja, ka tie agrāk vai vēlāk radīsies.
Biežākie piemēri:
- automašīnas remonts;
- sadzīves tehnikas bojājumi;
- steidzami medicīnas bojājumi;
- mājokļa avārijas situācijas (ūdens noplūde, apkures bojājumi u.c.);
- neplānoti ceļa vai darba izdevumi;
- neparedzēti izdevumi, kas saistīti ar bērniem vai mājdzīvniekiem.
Svarīgi saprast, ka šie nav "retie gadījumi". Lielākajai daļai cilvēku šādas situācijas atkārtojas regulāri, tikai dažādos intervālos.
1. Izveido finanšu drošības spilvenu
Viens no svarīgākajiem personīgo finanšu principiem ir uzkrājums neparedzētiem gadījumiem.
Speciālisti bieži iesaka uzkrāt summu, kas sedz vismaz 3–6 mēnešu ikdienas izdevumus. Tomēr, ja šāda mērķa sasniegšana šobrīd šķiet pārāk liela, sāciet ar mazāku soli.
Piemēram:
- pirmais mērķis - 300 €;
- nākamais - 500 €;
- pēc tam - 1000 €.
Pat salīdzinoši neliels uzkrājums var palīdzēt izvairīties no steidzamiem finanšu lēmumiem.
Praktisks padoms: atveriet atsevišķu krājkontu un katru mēnesi automātiski novirziet noteiktu summu. Ja nauda nav ikdienas kontā, ir mazāka iespēja to iztērēt spontāniem pirkumiem.
2. Iepazīstiet savu budžetu
Daudzi cilvēki zina savus ienākumus, taču nevar precīzi pateikt, kur ik mēnesi aiziet nauda.
Lai tam pievērstu uzmanību:
- pierakstiet visus izdevumus vismaz viena mēneša garumā;
- sadaliet tos kategorijās;
- atzīmējiet, kuri ir nepieciešami un kuri - izvēles.
Bieži vien tieši nelieli ikdienas tēriņi veido summu, kuru iespējams novirzīt uzkrājumam.
Piemēram:
- abonementi, kurus vairs neizmantojat;
- impulsīvi pirkumi internetā;
- ēdiena piegādes;
- ikdienas kafija ārpus mājas.
Mērķis nav atteikties no visa patīkamā, bet saprast savus finanšu paradumus.
3. Plānojiet arī prognozējamos "neparedzētos" izdevumus
Daudzi izdevumi šķiet negaidīti tikai tāpēc, ka par tiem laikus netiek domāts.
Piemēram:
- automašīnas tehniskā apskate;
- riepu maiņa;
- bērnu skolas piederumi;
- Ziemassvētku dāvanas;
- ikgadējās apdrošināšanas polises;
- mājokļa uzturēšanas darbi.
Ja zināt, ka šādi izdevumi būs, sadaliet nepieciešamo summu pa mēnešiem.
Ja gada laikā būs nepieciešami 600 €, atliekot 50 € mēnesī, šie izdevumi vairs neradīs nepatīkamu pārsteigumu.
4. Izvairieties no impulsīviem lēmumiem
Kad rodas steidzama situācija, cilvēki mēdz pieņemt lēmumus emociju iespaidā.
Pirms jebkura lielāka pirkuma uzdodiet sev trīs jautājumus:
- Vai tas patiešām ir steidzami?
- Vai ir lētāka alternatīva?
- Vai šo izdevumu var atlikt uz dažām dienām?
Pat 24 stundu pauze bieži palīdz pieņemt racionālāku lēmumu.
5. Pārskatiet savus regulāros maksājumus
Reizi gadā vērts izvērtēt:
- telefona un interneta pakalpojumu izmaksas;
- straumēšanas platformu abonementus;
- apdrošināšanas piedāvājumus;
- elektrības vai citu pakalpojumu tarifus.
Dažkārt iespējams ietaupīt vairākus simtus eiro gadā, nemainot dzīves kvalitāti.
6. Izveidojiet finanšu prioritātes
Ja neparedzēti izdevumi tomēr rodas, svarīgi zināt, kuri maksājumi ir prioritāri.
Vispirms jānodrošina:
- mājoklis;
- komunālie maksājumi;
- pārtika;
- transports darbam;
- veselības aprūpe.
Tikai pēc tam jāvērtē pārējie tēriņi.
Šāda prioritāšu noteikšana palīdz saglabāt kontroli arī sarežģītākās situācijās.
7. Ja nepieciešams aizņemties - dariet to atbildīgi
Ir situācijas, kad uzkrājums nav pietiekams vai izdevumi ir lielāki nekā sākotnēji plānots.
Šādos gadījumos svarīgi:
- aizņemties tikai tik, cik patiešām nepieciešams;
- rūpīgi izvērtēt savu spēju veikt maksājumus arī turpmākajos mēnešos;
- iepazīties ar līguma nosacījumiem pirms tā parakstīšanas;
- izvēlēties risinājumu, kura ikmēneša maksājums nepārslogo ģimenes budžetu.
Aizņemšanās nedrīkst kļūt par ikdienas budžeta sastāvdaļu. Tā ir risinājums konkrētai situācijai, nevis regulārs ienākumu papildinājums.
Praktisks 30 dienu plāns finanšu drošībai
Biežāk pieļautās kļūdas
Noslēgumā
Neparedzētus izdevumus nav iespējams pilnībā novērst, taču tiem ir iespējams sagatavoties. Regulārs uzkrājums, pārdomāta budžeta plānošanaun atbildīga attieksme pret savām finansēm palīdz saglabāt mieru arī situācijās, kad dzīve sagādā negaidītus izaicinājumus.
Jo agrāk sāksiet veidot finanšu drošības spilvenu un attīstīt veselīgus finanšu paradumus, jo lielāka būs pārliecība par savu spēju tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem nākotnē.
-
