Katram finansiāli neatkarīgam cilvēkam, kurš kaut reizi ir pircis kādu preci uz nomaksu, noformējis kaut nelielu aizdevumu vai vienkārši patstāvīgi veic maksājumus dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, ir savs kredītreitings. Kredītreitings veidojas automātiski, neatkarīgi no mums, līdzīgi, kā par katru iedzīvotāju dzīves garumā tiek uzkrāti dati valsts fizisko personu reģistrā.
Kredītreitings nosaka to, cik uzticams un apzinīgs maksātājs tu esi, tāpēc patērētājiem ar labu kredītreitingu ir lielākas izredzes saņemt vēlamo aizdevuma apjomu ar izdevīgākiem nosacījumiem – zemāku procentu likmi. Taču kredītreitings ir svarīgs ne tikai aizdevuma saņemšanai – tas var ietekmēt kredītkartes limita noteikšanu vai pat auto apdrošināšanas nosacījumus. Pat, ja tagad tas šķiet neaktuāli, kredītreitinga pozitīvā radītāja uzturēšana un uzlabošana ir ilgtermiņa jautājums un labāk sākt pie tā strādāt jau laicīgi.
Kā veidojas kredītreitings?
Kredītreitings ir patērētāja maksātspējas novērtējums, kas uzskatāmi atspoguļo klienta finansiālo disciplīnu. Kredītreitinga pamatā ir cilvēka kredītvēsture – personas finansiālo aktivitāšu apkopojums, kurā parādās informācija gan par agrākām, gan esošām kredītsaistībām, tai skaitā gan izpildītām, gan aktīvām, gan kavētajām. Kredītreitings palīdz kreditoriem noteikt klienta spēju un gatavību laikā apmaksāt finansiālās saistības.
Privātpersonu kredītspēja tiek novērtēta skalā no 1 līdz 1000. Saņemot augstāku kredītreitingu, aizdevuma noformēšanas brīdī klientam tiks piemērota zemāka procentu likme vai komisijas maksa un arī vispārīgie līguma nosacījumi, visticamāk, būs pretimnākoši.
Cilvēka kredītreitings veidojas, pēc īpašas formulas, izvērtējot dažādus finansiālās uzvedības kritērijus:
- Saistību nodrošināšanas kvalitāte. Kredītreitinga galvenā daļa (35%) ir atkarīga no tā, cik atbildīgi un laicīgi tu atmaksā savas esošās saistības. Ja maksājumi bieži ievērojami novirzās no grafika, tad kredītreitinga rādītājs tuvosies nullei, padarot tevi par “riskantu” aizņēmēju.
- Esošo parādsaistību apmērs. 30% no kredītreitinga lieluma ir atkarīgs no aizņēmēja aktīvo kredītsaistību apjoma. Ja esošo kredītu kopsumma vienādojas vai pārsniedz 30%-40% no taviem ikmēneša ienākumiem, kreditors visticamāk atteiks jaunā aizdevuma izsniegšanu, jo tas var radīt klientam nesamērīgu finanšu slogu.
- Kredītvēstures vecums. Aptuveni 15% kredītreitinga tiek attiecināts uz kredītpieredzi. Ja vēlies saņemt aizdevumu pirmo reizi dzīvē un tava kredītvēsture vēl aizvien ir “baltā lapa”, tas var negatīvi ietekmēt kredītdevēju lēmumu par aizdevuma piešķiršanu, jo viņiem nav izejas datu, lai pienācīgi novērtētu tavu saistību atmaksas disciplīnu. Lai rezultāts būtu pozitīvs, aizņēmējam būtu jābūt vismaz vienam kredītam, kuru viņš veiksmīgi atmaksā.
- Kredītvēstures daudzveidība. Protams, izmaksāt televizoru kredītā ir daudz vieglāk kā tikt galā ar hipotēku 10-20 gadu garumā. Ja tavā kredītvēsturē ir kaut viens veiksmīgi atmaksāts aizdevums, kura apjoms bija samērā liels un izsniegšanas termiņš - ilgs, vari uzskatīt, ka, pateicoties tam, tavs kredītreitings ir izaudzis par pāris simtiem punktu.
- Kredīta pieteikumu iesniegšanas regularitāte. Kredītvēsturē tiek atspoguļoti ne tikai noformētie kredīti, bet arī iesniegtie pieteikumi. Ja klients pietiekami bieži vēršas pie bankām, bet aizņēmuma noformēšana nenotiek, rodas jautājums “kāpēc viņam visu laiku atsaka?” Protams, tas ir negatīvs faktors kredītreitinga aprēķināšanai. Tāpat šāda uzvedība liecina par cilvēka impulsivitāti, visdrīzāk, viņš nespēj racionāli plānot savus izdevumus, vai pastāvīgi atrodas grūtā finansiālā stāvoklī.
Tomēr labāks kredītreitings arī negarantē viennozīmīgi labus aizdevuma nosacījumus, jo aizdevējs var ņemt vērā arī citus aspektus, piemēram, algas apjomu, veselības stāvokli, vecumu, apgādājamo skaitu u.c. Situācijās, kad ar paša kredītvēsturi nav gana, lai iegūtu pietiekami zemu aizdevuma procentu likmi, daļa kreditoru piedāvā piesaistīt galvotāju vai izmantot ķīlu.
Kā noskaidrot savu kredītreitingu
Sava kredītreitinga radītāju nekur apskatīt vai pieprasīt un saņemt izziņas veidā nevar, jo kredītreitings tiek aprēķināts pēc īpašas metodes un formulas, kura katrai finanšu iestādei ir individuāla.
Taču daudz brīvāk pieejama ir informācija par fizisko un juridisko personu kredītvēsturi, ko uztur un veido kredītu informācijas biroji (KIB, CREFO), sadarbībā ar banku un nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tie reģistrē datus par visām klientu parādsaistībām - atmaksātajām, aktīvajām un kavētajām. Kā arī informāciju par klientu kredītvēsturi un savu aprēķinu par viņu kredītreitingiem veido bankas un citas kredītiestādes, kas grasās izsniegt vai jau izsniegušas kādu aizdevumu, tostarp kredītkarti ar kredītlimitu.
Kaut gan kredītreitinga aprēķināšanas formula tiek turēta noslēpumā, ir zināmi pamata informācijas avoti, no kuriem kredītinformācijas biroji pieprasa un apkopo datus:
- kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (banku un nebanku),
- pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem tev noslēgti līgumi (apdrošināšanas kompānijas, telekomunikāciju uzņēmumi, komunālie dienesti),
- Valsts ieņēmumu dienests,
- parādu piedziņas uzņēmumi,
- citi pakalpojumu sniedzēji (tai skaitā, medicīnas iestādes, degvielas uzpildes stacijas, autostāvvietas utt.).
Latvijas Bankas Kredītu reģistrs apkopo banku un citu finanšu starpnieku ziņas par privātpersonu kredītiem (izsniegtajiem, atdotajiem, kavētajiem).
Izmantojot Kredītu informācijas biroja (KIB) rīku MANAKREDITVESTURE.LV juridiskās un fiziskās personas var pieprasīt un bezmaksas saņemt savu kredītvēstures izziņu, kurā ir redzami dati par aktīvajām saistībām, kavētiem līgumiem un rēķiniem, kā arī saraksts ar uzņēmumiem, kuri ir pieprasījuši uzņēmuma vai privātpersonas kredītvēstures izziņu.
Bez maksas var saņemt ziņas par savu kredītvēsturi arī no "CREFO BIROJS" datu bāzes, ja dati par tevi kādreiz ir nonākuši līdz šim birojam.
Papildus savas kredītvēstures pārskatam, tu vari aptuveni saprast, cik augsts ir tavs kredītreitings, aizpildot aizdevuma pieteikuma anketu, vai ievadot datus savas bankas kredītu kalkulatorā, kā rezultātā tiks aprēķināts iespējamais kredīta limits un potenciālā procentu likme, uz kuriem tu vari pretendēt, balstoties uz savu kredītreitingu jeb maksātspējas novērtējumu.
Kā uzlabot savu kredītreitingu?
Pie savas kredītvēstures uzlabošanas vēlams sākt strādāt jau šodien. Lūk, daži padomi, kas palīdzēs paaugstināt tavu kredītreitingu:
- Laicīga rēķinu apmaksa – izvēloties kurā mēneša datumā tev būs visērtāk veikt ikmēneša maksājumus, izvēlies nākamo dienu pēc darba algas saņemšanas. Tādā veidā tev radīsies iespēja nomaksāt visus rēķinus un parādsaistības vispirms, bet atlikušo summu tērēt visām pārējām vajadzībām.
- Esošo parādsaistību samazināšana – iespējami samazini savas parādsaistības, jo jaunu aizdevumu parasti neizsniedz, ja kredītu nomaksāšanai jānovirza vairāk nekā 30%-40% no mēneša ienākumiem.
- Saistību atmaksas disciplīnas izkopšana – iespēju robežās nosedz savus parādus uz kredītkartēm, tev vienmēr rezervē ir jābūt kādai kredītlimita summai. Centies izmantot tikai vienas organizācijas kredītu piedāvājumus. Neatsakies no kredītlīnijām pēc tam, kad tās ir pilnībā atmaksātas, jo, izskatot tavu aizņēmēja kandidatūru, šī nianse pozitīvi ietekmēs kredītreitinga rādītājus.
- Stabili ienākumi – jo ilgāk tu strādā savā šī brīža darbā, jo vairāk tas liecina par stabiliem ienākumiem un mazākiem riskiem. Ņem vērā, ka bezdarbnieka pabalsts kreditoru acīs nav stabils ienākumu avots, savukārt pensija ir. Par tavu apzinību rīcībā ar finansēm norāda arī ieguldījumu esamība, piemēram, uzkrājumi bērna nākotnei vai ieguldījumi pensijas 3. līmenim, aktīvs krājkonts u.c.
- Kredītvēstures dažādība – jo ilgāka un daudzveidīgāka ir tava kredītvēsture, jo vairāk aizdevējam ir informācijas un izejas datu tavas maksātspējas izvērtēšanai. Tikai atceries, ka kredītvēsturē ne tikai jābūt dažādām saistību pozīcijām (lielie un mazie aizdevumi, preces uz nomaksu, dažādi rēķini par pakalpojumiem), bet šo saistību atmaksas disciplīnai arī jābūt ar “+” zīmi.
Kredītreitinga uzlabošana nav vienas dienas jautājums, bet drīzāk ilgtermiņa pieeja budžeta plānošanai un parādsaistību pārdomātai pārvaldīšanai. Taču šim jautājumam nedrīkst pieiet vieglprātīgi, jo kredītreitings kļūst par aizvien nozīmīgāku faktoru izdevīga kredīta un citu pakalpojumu saņemšanai.
